Vai pastāv labējo uzbrukumu draudi? Demokrātija briesmās – CSD organizators runā skaidri!

Vai pastāv labējo uzbrukumu draudi? Demokrātija briesmās – CSD organizators runā skaidri!

Sebastjans Hīlers, 25 gadus vecs, apņēmīgs Kristofera ielas dienas (CSD) līdzorganizators Grevesmilenē, uzskata, ka demokrātija ir apdraudēta. Pēdējā laikā viņš ir piedzīvojis lielāku naidīgumu un iebiedēšanas mēģinājumus, kas jo īpaši pieaug viņa politiskā darba kontekstā. Saskaņā ar Robert Schiedewitz no Lobby MV teikto, labējo uzbrukumu skaits satraucošu maksimumu sasniedza 2024. gadā. Hīlers, kurš uzauga Vicinā netālu no Sternbergas un intensīvi iesaistās sociālajos projektos, apraksta savu pieredzi saistībā ar draudiem, piemēram, piezīmēm pastkastītē laikā, kad viņš kandidēja uz Bundestāgu.

Īpaši šā gada CSD 13. septembrī, ko pavadīja labējo ekstrēmistu demonstrācija, Hīlers norādīja, ka drošības pasākumi ir būtiski. "Es uzskatu, ka demokrātija ir apdraudēta," viņš saka, uzsverot nopietno situāciju, kas skar daudzus cilvēkus reģionā. Schiedewitz ziņo, ka 2024. gadā kopumā tika reģistrēti 2184 politiski motivētu noziegumu gadījumi, un 2023. gadā dokumentēti 150 labēji motivēti uzbrukumi, kas ir lielākais skaits kopš reģistrēšanas sākuma 2003. gadā.

Pieaug labējā ekstrēmisma draudi

Skaitļi runā paši par sevi: pieaug politiski motivēta noziedzība (PMK). Saskaņā ar Federālās kriminālpolicijas biroja aptaujām, tas ietver ne tikai labējo, bet arī kreiso spārnu motivētus noziegumus. Pēdējais 2024. gadā palielinājās līdz 361 gadījumam, kas ir par 193 gadījumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzbrukumu galvenais motīvs bieži ir rasisms, ideoloģija, kas kalpo par pamatu uzbrukumiem. Konsultāciju centrs Lobbi savā dokumentācijā satraucoši novērtējis 150 labējo motivētu uzbrukumu 2023. gadā, kas skaidri parāda, ka sabiedrībai šeit ir jāveic pretpasākumi. Saskaņā ar Statista aptauju, arī politiski motivēti vardarbības akti Vācijā ir pakļauti pastāvīgam pieaugumam laika posmā no 2001. līdz 2024. gadam.

Zaļās partijas līderis Konstanze Olrihs uzsver spiedienu uz demokrātiju, ko rada labējais ekstrēmisms un dezinformācijas izplatība. Saskaroties ar šiem izaicinājumiem, Zaļie organizēja demokrātijas konferenci, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku. Tajā tika apsvērtas pilsoniskās sabiedrības un politikas tīklu veidošanas stratēģijas. Semināros gūtās atziņas par tādām tēmām kā dezinformācija un iedzīvotāju līdzdalība ir būtiskas turpmākai sadarbībai.

Iniciatīvas drošai nākotnei

Zaļie ir arī apņēmušies īstenot demokrātijas veicināšanas likumu, kas paredzēts, lai radītu ilgtermiņa atbalstu projektiem un iniciatīvām. Ēlrihs aicinājis 2026./2027.gada dubultbudžetā palielināt finansējumu demokrātijas veicināšanai. Ņemot vērā pieaugošos draudus, ko rada politiski motivēti vardarbības akti, ir skaidrs, ka ir nepieciešami papildu pasākumi. Politiski motivēti vardarbīgi noziegumi ir no fiziskiem ievainojumiem līdz slepkavībām, un tā ir nopietna problēma, kuru nevar ignorēt.

Federālais kriminālpolicijas birojs jau ir veicis pasākumus politiski motivētas noziedzības apkarošanai. KIA-R sadarbības platforma tiek izmantota, lai optimizētu drošības iestāžu interneta novērtējumu. Pastiprināta uzmanība naida noziegumiem, kas vērsti pret personām, grupām vai iestādēm, liecina, ka ir nepieciešama rīcība. Skaidrs aicinājums sabiedrībai izrādīt morālu drosmi un nostāties pret naidu un vardarbību ir nepieciešams vairāk nekā jebkad agrāk.