Dronu murgs Minhenē: lidosta paralizēta, Sēders aicina notriekt!

Dronu murgs Minhenē: lidosta paralizēta, Sēders aicina notriekt!

Satraucoša nodaļa gaisa transporta vēsturē Minhenes lidostā notika 2025. gada 3. oktobrī. Dronu novērojumu rezultātā uz laiku tika slēgta Franča Jozefa Štrausa lidosta, kas būtiski ietekmēja gaisa satiksmi. Kā ziņo fr.de, nācies atcelt 17 lidojumus un aptuveni 3000 pasažieru nokļuvuši nepatikšanās. Daži pa nakti atradās bērnu gultiņās termināļos, bet citi tika izmitināti viesnīcās.

Novērošanas rezultātā policija ar helikopteru izmeklēja apkārtni, lai gan vainīgais palika noslēpums. Neskatoties uz intensīvajām meklēšanām, federālā policija nespēja identificēt nevienu vainīgo. Tāpat nav skaidrs, kāda veida drons bija iesaistīts un vai tajā bijuši vairāki lidojoši objekti, liecina ziņojumi.

Politiskās reakcijas un prasības

Bavārijas premjerministrs Markuss Sēders pēc incidenta izteicās un aicināja nekavējoties notriekt dronus virs kritiskās infrastruktūras. Ar skaidru apņemšanos nodrošināt drošību, viņš iestājās par "dzelzs kupola" būvniecību Vācijai, galvenokārt, lai aizsargātu infrastruktūru un militāros objektus. Kā welt.de plānošana nav noteikta kas tiks apspriests Ministru padomē. Turklāt Sēders aicina veikt korekcijas Aviācijas drošības likumā federālā līmenī.

"Kaut kas notiek," saka daudzi iedzīvotāji un arī politikā. Eiropas Savienības parlamenta grupas vadītājs Jenss Špāns piekrita tam pašam viedoklim un aicināja nekavējoties izveidot efektīvu bezpilota lidaparātu aizsardzību, lai spētu reaģēt uz paaugstinātajiem bezpilota lidaparātu radītajiem draudiem. Steidzami ir jāizveido tehnoloģiska ekosistēma ātrai reaģēšanai, turpināja Spahn.

Vispārējas drošības problēmas

Notikumi Minhenē ir daļa no satraucošas tendences. Kā ziņo vietne zdf.de, nezināmi droni pēdējos mēnešos ir uzplaukuši virs Vācijas pilsētām, spēkstacijām un pat Bundesvēra vietām. Drošības eksperte Ulrike Franke brīdina, ka Vācija nav pietiekami sagatavota šiem draudiem. Policijai un Bundesvēram nav pietiekamu resursu bezpilota lidaparātu atklāšanai un aizsardzībai pret tiem, kas padara drošības situāciju vēl nedrošāku.

Īpaši satraucoši ir atkārtotie novērojumi pierobežas rajonos ar Poliju un Baltiju, kur tādas NATO valstis kā Igaunija un Rumānija ziņoja par Krievijas bezpilota lidaparātiem vai militārajām mašīnām. Šie novērojumi atsāk diskusijas par nepieciešamību pēc lielāka bruņojuma Vācijas gaisa telpā, un ES politiķi samitā Kopenhāgenā aicinājuši rīkoties ātrāk.

Bezpilota lidaparātu incidentu skaits lidostās skaidri parāda, ka problēmu nevar ignorēt. Līdz 2025. gada augusta beigām Vācijas gaisa satiksmes vadība fiksējusi 144 traucējumus, salīdzinot ar 113 traucējumiem iepriekšējā gadā. Tas liecina par skaidru tendenci, kas būtiski apdraud mūsu aviācijas drošību.

Nesenie notikumi Minhenes lidostā ir satraucošs signāls: Vācijai ir pēdējais laiks veikt pasākumus, lai bruņotos pret šiem potenciālajiem draudiem un izveidotu nepieciešamos aizsardzības mehānismus.