Šverins pieviļ Švelkenbergu: mājokļa pieteikums noraidīts!

Šverins pieviļ Švelkenbergu: mājokļa pieteikums noraidīts!

Šverinas pilsētas domes lēmums rada ažiotāžu: pirmdienas vakarā nepārprotami noraidīts pieteikums izskatīt Švelkenbergas ēku kompleksa pirkumu. Tikai daži deputāti atbalstīja šo ierosinājumu, bet vairākums šo ideju noraidīja. Pieteikuma mērķis bija nodrošināt ap 60 pieejamus dzīvokļus esošajiem iedzīvotājiem, taču pilsētas vadība jau iepriekš norādīja, ka finansiālu apsvērumu dēļ to neplāno iegādāties un izvirza citas prioritātes. Īpašnieki plāno ēkas pārdot privātam investoram. Savukārt īrniekiem tiek dota iespēja pašiem iegādāties dzīvokļus, lai gan diez vai tas daudziem šķiet reāls variants.

Ko šo dzīvokļu zaudēšana nozīmē cietušajiem iedzīvotājiem? Īpaši laikā, kad mājokļi par pieņemamu cenu pilsētās arvien vairāk kļūst par luksusa preci, rodas jautājums, kā pilsēta vēlas tikt galā ar mājokļu trūkumu. Deivida Madena un Pītera Markusa grāmatā Mājokļu aizsardzība ir izklāstīts, cik steidzami ir jāuzskata mājoklis par cilvēktiesībām, un tiek aicināts veikt radikālus pasākumus, lai risinātu mājokļu krīzes mūsu pilsētu centros. Sociālā nevienlīdzība, ko saasina urbanizācija, īpaši spilgti izpaužas pilsētas iedzīvotāju dzīves apstākļos. Tie, kuriem ir zemi ienākumi, bieži dzīvo mazākās, vecākos un apšaubāmos mājokļos, savukārt jaunu, modernu dzīvojamo telpu izveide bieži neizdodas ģentrifikācijas realitātes dēļ.

Mājokļa jautājums un sociālais taisnīgums

Mājokļu jautājums tiek uzskatīts par daļu no sociālā jautājuma, kas pastāv kopš industrializācijas 19. gadsimtā. Nedroši mājokļa apstākļi ir īpaši izteikti starp vientuļajiem vecākiem, mājsaimniecībām ar migrantu izcelsmi un īrniekiem ar zemu izglītības kvalifikāciju. Šīs grupas bieži cīnās ar augstu īres slogu, kas vēl vairāk palielina ienākumu nevienlīdzību. Sociālās zinātniskās analīzes liecina, ka mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem ir maz piekļuves moderniem, jauniem mājokļiem, kas palielina plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Lielākajās Vācijas pilsētās maznodrošinātie bieži dzīvo īrē un dzīvokļos, kas neatbilst mūsdienu standartiem, kas apdraud cilvēka cienīgas dzīves prasības.

Saistībā ar šādiem izaicinājumiem daudzi eksperti aicina veidot godīgāku mājokļu politiku. Pašvaldību sociālisma vai kooperatīvās kustības pieeja, kas savulaik noveda pie mājokļu izveides strādniekiem, vēl šodien varētu piedāvāt interesantu modeli. Novatoriskas koncepcijas, piemēram, dārzu pilsētu kustība vai ideja par sociālajiem mājokļiem, kā tas tika īstenots Vīnē, lai aizsargātu "Vīnes modeli" pret ģentrifikāciju, varētu sniegt iedvesmu jauniem risinājumiem pašreizējās krīzes pārvarēšanai.

Lēmumi Šverīnē rada jautājumus, kas sniedzas tālu ārpus pilsētas robežām. Kāds ir mājokļa kā pamattiesību jēdziens un kā mājokļa jautājumu padarīt godīgāku? Ja pilsētas nemainīs savas domas un padarīs mājokli par cilvēku neatņemamām tiesībām, tas var novest pie vēl smagākas sociālās nevienlīdzības — situācijas, no kuras mums visiem par katru cenu būtu jāizvairās.

Pašreizējā situācija Šverīnē ir skaidrs signāls, ka ir pēdējais laiks nopietni pārdomāt mājokļu politiku un risināt sociālo jautājumu ar inovatīvu pieeju. Nākamie soļi parādīs, vai dome ir gatava stāties pretī nākotnes izaicinājumiem, vai arī īrnieki galu galā cietīs no politiskā strupceļa. Jo viens ir skaidrs: kaut kas notiek!