Osnabrika paļaujas uz šķīrējtiesu pretrunīgi vērtētās nozagtās mākslas lietās!

Osnabrika paļaujas uz šķīrējtiesu pretrunīgi vērtētās nozagtās mākslas lietās!

Nozīmīgā solī Osnabrikas pilsēta plāno aktīvi piedalīties jaunajā šķīrējtiesas sistēmā par nacistu izlaupītajiem īpašumiem. Šādu lēmumu nesen pieņēma pilsētas dome, un tas ir daudzsološs virziens apšaubāmas izcelsmes mākslas darbu novērtēšanā. Šķīrējtiesas mērķis ir rast taisnīgus un juridiski saistošus risinājumus jautājumiem par kultūras vērtību atdošanu. Iepriekšējās “Nacistu izlaupītā īpašuma konsultatīvās komisijas” ieteikumiem līdz šim nebija juridiski saistoša rakstura, kas tagad tiks mainīts līdz ar jauno procedūru. Tāpēc pilsēta būs viena no pionierēm Vācijā, kas piedalīsies šajā brīvprātīgajā iniciatīvā, kā ndr.de-1-sraports.

Līdz ar šķīrējtiesas ieviešanu lēmums tika pieņemts 2025. gada martā Berlīnē notikušajā valstu kultūras ministru konferencē. Jaunā kārtība paredzēta kā starpnieks juridiskos strīdos par nacistu izlaupītajiem īpašumiem un pieņemt juridiski saistošus lēmumus, lai veicinātu nacionālsociālisma laikā nozagtās mākslas atgriešanos tās likumīgajiem īpašniekiem. Kultūras ministre Dr. Manja Schüle parakstīja Brandenburgas administratīvo līgumu, kas liecina, ka iniciatīva neaprobežojas tikai ar Osnabriku, bet kļūst arvien nozīmīgāka visā valstī. Nākotnē upuru pēcnācējiem vajadzētu būt arī iespējai iesniegt pieteikumus mākslas darbu pārbaudei saskaņā ar prasībām, kas noteiktas arī federālās valdības un štatu kopīgajā deklarācijā par nacistu vajāšanas rezultātā konfiscēto kultūras vērtību atklāšanu un atdošanu, piemēram, [mwfk.brandenburg.de].

Juridiski saistošs spēks mākslas darbiem

Galvenā jaunās šķīrējtiesas sistēmas priekšrocība ir tās radītā juridiskā saistība. Atšķirībā no līdzšinējās šķīrējtiesas lēmumus tagad varēs balstīt uz saistošu novērtējuma sistēmu. Tas varētu noskaidrot daudzus neatrisinātos jautājumus par mākslas darbiem ar apšaubāmu izcelsmi un palīdzēt likumīgajiem īpašniekiem aizstāvēt savas prasības. Laikā, kad kultūras vērtību atdošana arvien vairāk tiek atklāta, Osnabrika rāda piemēru, ka šis jautājums tiek uztverts nopietni.

Pašlaik Osnabrikā nav konkrēta izlaupītas mākslas gadījuma, taču pilsēta ir gatava risināt šo jautājumu un izskatīt iespējamās pretenzijas. Vācijas Pilsētu asociācija jau ir sniegusi ieteikumus, kas vērsti uz citām pilsētām, lai sagatavotu tām ceļu šim procesam. Institūcijas un sabiedriskie objekti, kas nodarbojas ar kultūras vērtībām, tiek aicināti nopietni uztvert šādus pieteikumus un, ja nepieciešams, formulēt “pastāvīgu piedāvājumu”, lai atbalstītu nelikumīgi konfiscēto kultūras vērtību meklēšanu, kā tālāk skaidro kulturgutlosen.de.

Ieskats atgriešanas praksē

Tiek apspriestas daudzas atgriešanas lietas, un Vācijā jau ir daži atgriešanas piemēri. Piemēram, Hannoverē Kamerūnai šodien tika atgrieztas grebtas koka figūras. Lēmums bija vienbalsīgs. Ir arī plāni atvest uz Namībiju patronu lenti. Šāda atdeve ir daļa no plašāka konteksta, kura mērķis ir samierināties ar nacionālsociālistu netaisnību. Sākot ar 1939. gadu, Hamburgā tika pārdotas daudzas ebreju emigrantu mantas, lai finansētu karu – tas ir tumšs stāsts, kas jārisina šodien.

Tas liecina, ka nacistu izlaupītās mākslas jautājums tiek aktīvi risināts dažādos līmeņos. Jaunā šķīrējtiesas sistēma varētu būt atslēga daudzu atklātu jautājumu noskaidrošanai. Osnabrika ieņem vadošo pozīciju un varētu iedvesmot citas pilsētas veikt līdzīgus pasākumus.