Augļošanas pārmetumi: Uelzen iedzīvotāji iesniedz sūdzību pret pilsētu!

Augļošanas pārmetumi: Uelzen iedzīvotāji iesniedz sūdzību pret pilsētu!

Uelzenas pilsētiņas īpašumā notiek liela virmošanās. Iedzīvotāji ir sašutuši par pagājušajā gadā ierīkoto ielu apgaismojuma nomaiņu lielo iemaksu paziņojumiem. Īpaši ažiotāžu izraisa viens moments: paziņojumos kopumā norādītas izmaksas par 34 grāvju tiltiem, kas maksā 120 eiro gabalā. Tas kopā veido iespaidīgus 4080 eiro plus PVN. Tagad iedzīvotāji savu sašutumu saista ar apsūdzībām augļošanā un krāpšanā. Šos apgalvojumus noraida gan pilsēta, gan līgumslēdzēja būvfirma. Matiasa Heiera vadītā pilsoņu iniciatīva plāno iesniegt sūdzību un pieprasa pieeju būvfirmas gala rēķinam.

“Kaut kas notiek” – iedzīvotāju iniciatīva saskata pārmērīgās izmaksas kā negodīgu darījumu pazīmi un pauž aizdomas, ka iedzīvotāji nav bijuši pietiekami informēti, kad pilsētas īpašumā nemanot tika uzcelti grāvju tilti. Savukārt būvfirma saglabā mieru un norāda, ka visus darbus uzraudzīja pilsēta un ārēja inženieru firma, kas it kā nodrošināja caurskatāmību. Uelzenas pilsēta neredz iemeslu šaubīties par rēķinā norādītajiem daudzumiem un uzsver, ka tika veikts pārskatāms konkursa process.

Salīdzinājums ar citām pašvaldībām

Strīdi par ceļu būvniecības projektu izmaksām ir plaši izplatīti, ziņo ndr.de. Daudzās pašvaldībās par ceļu paplašināšanu iedzīvotājiem jāmaksā pašiem. Piemēram, Marnē Klaus-Groth-Straße paplašināšanai ir plānotas izmaksas 1,2 miljonu eiro apmērā, un iedzīvotāji saskaras ar summām no 5000 līdz 20 000 eiro. Pilsoņu iniciatīvas, piemēram, Christian Stehli Marnē, cīnās pret šo praksi, savukārt daudzviet mēri nespēj piedāvāt atvieglojumus finansiālo problēmu dēļ.

Jo īpaši Šlēsvigā-Holšteinā daudzas pašvaldības ir atcēlušas ceļu attīstības iemaksas, kas rada atšķirīgus noteikumus. Saskaņā ar aptauju tikai aptuveni 20% pilsētu Šlēsvigā-Holšteinā iekasē šādas iemaksas, savukārt Lejassaksijā tās joprojām ir aptuveni 60%. Šī daļējā situācija radījusi spriedzi gan iedzīvotāju, gan vietējo politiķu vidū.

Skatoties uz priekšu

Uelzenā daudzi iedzīvotāji uzskata, ka pret viņiem izturas nevienlīdzīgi salīdzinājumā ar citām pilsētas daļām, piemēram, Nordallee. Kamēr tur iemaksas netika iekasētas, pilsētas muižas iedzīvotāji saskaras ar lielām izmaksām. Pilsētas vadībai tiek pārmests, ka šeit nav nodrošināta pietiekama vienlīdzīga attieksme.

Matiasa Heiera vadītā pilsoņu iniciatīva apsver iespēju vērsties tiesā, iespējams, pat ierosināt lietu administratīvajā tiesā. Jāskatās, vai šeit izdosies rast mierizlīgumu, vai arī lieta turpinās kļūt par kaislīgu strīdu. Kamēr iedzīvotāji mudina lietas noskaidrošanu, notikumu attīstība citās pašvaldībās liecina, ka jautājums par ceļu paplašināšanas iemaksām nav aktuāls jautājums tikai Uelzenā. Risinājums varētu būt taisnīgāks regulējums, piemēram, atkārtotu paplašināšanas ieguldījumu modelis, ko, iespējams, ierosināja Uve Šmits Husumā.